Ja cilvēks pats nemainīsies, nebūs ne veselības, ne harmonijas. Var ēst visveselīgāko pārtiku, dzert tīru ūdeni, tas neko būtisku neizmainīs.Cilvēks nevar domāt, ka visi apkārtējie ir slikti, bet, ka viņš ir labs, garīgs. Jābūt iekšējam gaišumam, labvēlībai pret visiem, atvērtai mīlošai sirdij.

Mēs saņemam no apkārtējās vides un mums ir jādod tai atpakaļ. Kas? Pozitīva enerģija, labsirdība, vides aizsargāšana. Tad, kaut pa mg, bet pasaule kļūs labāka.

Cilvēku ego visās valstīs ir vienādi, neskatoties ne uz rasu, ne tautību atšķirību. Ego grib mūs padarīt īpašus, bet tajā pašā laikā saka- es esmu sliktāks nekā citi, visi citi ir labāki, laimīgāki, bagātāki, liek mums krist kārdinājumā uz vēlmēm.

Esiet laimīgi! Kad jūs smaidiet, jūs izskatāties skaistāki! Kad jūs nesmaidiet, jūs izskatāties līdzīgi briesmoņiem. Vēl pēc kāda laika jūs ne tikai izskatāties līdzīgi briesmoņiem, bet sākat justies par tādiem. Tāpēc smaidiet ar muti, smaidiet ar acīm, smaidiet ar savu sirdi un esiet laimīgi!

Cilvēks pats nejūt, kā meditācijas laikā izmainās. Tad viņam atveras sirds čakra, sakārtojas cilvēka ķermenis. Iemācieties atvērt savu sirdi! Tas ir laimes avots.

Dzert “sālsūdeni’, nozīmē kaut ko iegūt, bet iegūstot rodas vēl lielākas slāpes iegūt vēl vairāk, labāk, savādāk. Tas ir “izsalkums”. Jūs jūtaties vienmēr izslāpis pēc kaut kā.

Cilvēki nav labāki par kamieļiem. Kamielim ir spēcīgs instinkts pēc ūdens un ja kamieli nepiesien, tad tas tuksnesī apēdīs pat kaktusu, kura sastāvā ir ūdens, neskatoties uz to, ka pēc tam visa viņa mute būs ar adatām, kuras grūti izvilkt un rētas dzīst kādas 3 nedēļas. Bet pēc mēneša kamielis ieraugot kaktusu to ēdīs atkal. Un tā visu mūžu, nelabojami.

”Kaktuss”, ko jūs ēdat šajā dzīvē, ļoti iespējams atkārtojas no vienas dzīves uz nākamo. Iekrītam tajās pašās lamatās, uzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem un sagādājam sev ciešanas. Tāpēc neēdiet “kaktusus’, nedzeriet “sālsūdeni’, bet inventarizējiet savu dzīvi! Tieciet vaļā no saviem netikumiem!

„Būt sirdī” – šo stāvokli var raksturot sajūtas, kad cilvēks ir iemīlējies. Tāpēc cilvēki meklē otru cilvēku, kurā iemīlēties, lai sasniegtu šo stāvokli. Bet nelaime ir tur, ka paiet zināms laiks, 2-3 mēneši vai vairāk un, skatoties uz to savu “mīlas objektu”, cilvēks secina- tu neesi mans princis, tu neesi mana princese.. Nevajadzīgas ciešanas, sāpes. Bet to katrs var mainīt.

Cilvēki skrien apkārt un meklē, ko iemīlēt, bet nespēj mīlēt pat paši sevi, kur nu vēl citus. Ja jūs nespējat mīlēt sevi, kā spēsiet mīlēt citus?

Jēzus ir teicis: “ Mīliet citus tā, kā jūs sevi mīlat.”
Problēma ir tā, ka mēs kā eksperti neklausāmies savā sirdī, sirdsbalsī. Dažreiz tā saka- tas nav labi, nedari tā! Bet prāts saka- kāpēc gan ne? Un cilvēks rīkojas pēc prāta rīkojuma. Un tad notiek tas, ko sauc par “sālsūdens” dzeršanu. Cilvēks liek savu laimi uz vēlmēm- varu, naudu, seksu, materiālām vērtībām un tad domā, ka ir kaut kas “īpašs”. Viņš identificē sevi ar vēlmēm. Dziļi iekšienē visi saprot, kā ir jādzīvo, vajag tikai ieklausīties savā sirdsbalsī.

Cilvēki Budas zemēs ir laimīgāki. Kristietībā cilvēkam ir jāsaka: mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina.. bet Jēzus tā nedarīja, neteica, ka visi degs elles ugunīs. Teica- lai miers ar jums! Ejiet ar mieru! Jēzus vienkārši bija mīlestības simbols.

Vērojiet savu dzīvi! Gudrība, pieredze ir jūsu skolotāji. Jo lielāks ego, jo lielāka (sāpīgāka) pieredze ir nepieciešama, lai mainītu ego.

Ja būsiet nomākti, cilvēki no jums novērsīsies, turēsies pa gabalu, nevēlēsies kontaktēties. To varat pārbaudīt kontaktējoties ar maziem bērniem. Ja bērni jums uzsmaida, rotaļājas ar jums, tad ar jums viss ir kārtībā. Ja nē, tad jūs esiet tālu no patiesa smaida, iespējams, jūsu sirds ir aizvērta, jūs nemīlat ne sevi, ne citus.

Tam, kuram ir, tiks dots. Tas ir dabisks likums. Paskatieties paši uz savu dzīvi, pavērtējiet un mainiet to izmantojot savu brīvo gribu.

Mēs visi dzīvojam savā matricā, savā programmā. Jābūt ļoti stipriem cilvēkiem, lai izkļūtu no tā.

Dažreiz cilvēki tic savām ilūzijām. Pat tie, kuri gadiem ilgi meditējuši. Ja iestāstīsiet sev, sāksiet arī ticēt. Ne katrs atklās, kur ūdens, kur “sālsūdens”. Daudzi cilvēki savā būtībā ir mazohisti, vēlas ciest.

Ceļš, kas ir labs, nav viegli sasniedzams. Uz leju vienmēr iet ir viegli, noripot. Lai ietu uz augšu, vajadzīga piepūle. Gredzenu atlaižot, tas nokritīs lejā, nevis pacelsies uz augšu.

Cilvēks zina, kas ir cm, bet nezina, kas ir bezgalība. Aiz cm ir bezgalība, bet cilvēki izvēlas skatīties uz cm, jo tā ir vieglāk. Mēs ieliekam sevi cm rāmjos, ierobežojam sevi, jo tas dod drošības sajūtu. Ir cilvēki, kuri arī 20 gadus meditējot nav pārvarējuši šo cm. Kamēr mēs dzīvojam cm pasaulē, mēs nebūsim brīvi, mēs cietīsim, zaudējot vēlmju objektus.

Partneri ir tieši tādi, kādi mums ir vajadzīgi priekš ego atstrādāšanas.

Citos mums nepatīk tās negatīvās īpašības, kas ir mūsos pašos, tikai mums to negribas atzīt, jo tie ir mūsu trūkumi.

Runājot sliktu par citiem, jūs gribat pacelties augstāk par viņiem, neredzēt savus trūkumus. Cilvēks vienmēr redz to, ko vēlas redzēt.

Skolotājs parādās tad, kad esam gatavi ielūkoties spogulī un redzēt savu ego no malas ar visiem tā trūkumiem.
Katrai dvēselei ir īpašs uzdevums ierodoties uz Zemes. To sauc par cilvēka karmu. Lai ko jūs darītu, jūs nebūsiet laimīgi, kamēr nebūsiet jūs Paši.

Kad cilvēks skaita lūgšanu, Dievs klausās, kad viņš klusē un meditē, Dievs runā! Lūdzoties ne visi dzird savu iekšējo balsi. Meditējot to labāk var dzirdēt.

Universs darbojas visvienkāršākajā veidā – esiet klusu un jūs dzirdēsiet atbildi uz jautājumu.