Par idiotu piedzimst vai par tādu kļūst?
Tas ir sarežģīts jautājums. Gandrīz 90 procenti idiotu par tādiem tiek izmācīti. Desmit procenti par tādiem piedzimst. Un šie desmit procenti piedzimst izmācīto deviņdesmit procentu dēļ.Cilvēce dzīvo ļoti dīvaini tādā ziņā, ka tai ir nepieciešami idioti. Ja nebūtu idiotu, nebūtu gudro un tā saukto intelektuāļu. Ir nepieciešams, lai pastāvētu idiotu kategorija.
Sabiedrības funkcionēšanas veidu var raksturot tikai kā kriminālu. Sabiedrībai ir vajadzīgas kategorijas, hierarhijas. Sabiedrība balstās uz konkurenci, bet pati konkurences ideja cilvēkiem ir ļoti bīstama. Cilvēku par idiotu var nosaukt tikai pateicoties salīdzinājumam salīdzinot ar kādu, kurš šķiet inteliģents.
Mūsdienu sabiedrībā nevienam nav atļauts ziedēt atbilstoši savai iekšējai būtībai. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pasaulē ir tik daudz idiotu. Viņi kalpo noteiktam mērķim. Ja cilvēkiem atļautu ziedēt atbilstoši savai būtībai bez jebkādas salīdzināšanas un ideāliem, un uzspiestas disciplīnas vai tev šķiet, ka tad pasaule būtu akceptējusi Ādolfu Hitleru kā līderi? Paskaties uz saviem līderiem…
Idioti ir absolūti nepieciešami, lai daži cilvēki varētu izpaust savu ego, lai daži cilvēki varētu nokļūt virsotnē un kļūt par Nobela prēmijas laureātiem.
Padomā kaut brīdi ja ikviens dzīvotu saskaņā ar savu būtību, necenšoties būt kāds cits, cilvēce piedzīvotu milzīgu inteliģenci. Tas ir fundamentāls dzīves un esamības likums. Labi, ka puķes neklausās līderos, skolotājos un politiķos. Citādi tās teiktu rozēm: Ko jūs darāt? Kļūstiet par lotosiem! Rozes nav muļķes. Bet, ja rozes mēģinātu kļūt par lotosiem, kas notiktu? Divas lietas ir drošas: nebūtu rožu, jo visa to enerģija tiktu veltīta centieniem kļūt par lotosiem, un nebūtu lotosu, jo rozes stāds nevar radīt lotosu, tā sēklā nav šādas programmas.
Vai tu kādreiz esi sastapis koku, par kuru var teikt, ka tas ir idiots? Vai ka tas ir ļoti inteliģents un ir pelnījis Nobela prēmiju? Cilvēks ir novests no ceļa. Visi vecāki, skolotāji, universitāte, reliģija, mācītāji, kaimiņi cenšas tevi padarīt par kādu citu, kas tu nevari būt. Tu vari būt tikai tu pats, bet, ja neesi, tad vari kļūt tikai un vienīgi par idiotu.
Cilvēces vēsturi es saucu par ilgstošu, netaisnīgu noziegumu pret katru indivīdu. Tā ir kalpojusi šaura cilvēku loka interesēm: cilvēkiem, kuri raujas pie varas un pēc naudas. Viņi nevēlas, lai katrs būtu centrēts savā būtībā, jo cilvēks, kas ir centrēts sevī, nevar tikt izmantots, paverdzināts un pazemots, viņam nevar uzspiest vainas izjūtu. Cilvēcei ir bijusi liegta izaugsme.
Kopš agras bērnības ikviens tiek nosodīts lai ko viņš teiktu, lai ko viņš darītu, tas nekad nav pareizi. Dabiski, ka cilvēks sāk baidīties kaut ko pateikt un izdarīt pats. Viņš tiek uzslavēts un cienīts, ja ir paklausīgs un ja seko citu radītām normām un reglamentiem. Tad visi viņu ciena. Tāda ir stratēģija: nosodi cilvēku, ja viņš cenšas stāvēt uz savām kājām, un uzslavē, ja viņš imitē. Dabiski, ka viņa iekšējai sēklai, potenciālam, nebūs iespēju izaugt.
Valstīm vajag idiotus citādi kurš gan dosies karā? Pasaulei vajag idiotus citādi kā gan cilvēki varēs kļūt bagātāki un bagātāki uz citu darbaspēka un dzīvības rēķina? Cilvēcei vajag pēc iespējas vairāk neinteliģentu cilvēku citādi kurš gan kļūs par katoli, protestantu, kurš kļūs par hinduistu, musulmani?
Sabiedrības struktūra ir tāda, ka saujiņa cilvēku ekspluatē miljoniem citu cilvēku. Un viņi dod mierinājumu tiem, kurus ekspluatē: Tas ir tavu iepriekšējo dzīvju ļauno darbu dēļ. Tu neko nezini par savu iepriekšējo dzīvi, tādēļ tas ir labs mierinājums un tev atliek tikai noteikt Ko gan es tur varu darīt? Vai arī viņi saka: Tas ir pārbaudījums tavai ticībai Dievam. Esi pacietīgs un pēc nāves saņemsi tūkstoškārtīgu atalgojumu. Vai nu reliģijas patvērumu ir radušas pagātnē (džainisms, budisms, hinduisms) vai arī pēc nāves (kristietība, islāms, jūdaisms). Nav lielas atšķirības. Abos gadījumos dzīve tiek atlikta. Mērķis ir viens lai tu ļautu cilvēkiem tevi ekspluatēt, lai tu ļautu viņiem dzert tavas asinis, sevi mierinot, ka tā pasaule ir iekārtota.
Cilvēces vēsture ir katastrofāla. Un nekas nemainīsies, ja vien mēs sevi neapliecināsim kā indivīdus, atmetot visas tautības, visas reliģijas, visas rases un robežas uz kartēm, un ja mēs nesāksim mainīt izglītības sistēmu no tās pamatiem. Skolās ir jāmāca dzīves māksla, mīlestības māksla, meditācijas māksla un, visbeidzot, māksla skaisti nomirt. Pašreizējā izglītības sistēma nav izglītojoša. Tā tikai rada ierēdņus, pastniekus, policistus, bet cilvēki to sauc par izglītību. Cilvēki ir apkrāpti. Bet krāpšana norisinās tik ilgi, ka viss ir aizmirsts.
…Dzīvei nav jābūt nopietnai. Tai jābūt rotaļai, jautrībai. Un katram indivīdam ir jādod pilnīga brīvība būt sev pašam. Vienīgais ierobežojums tu nedrīksti iejaukties cita cilvēka dzīves sfērā, vienalga, vai tā būtu tava sieva, vīrs, bērns. Esi tu pats un ļauj citiem būt pašiem, un šī dzīve, šī planēta šeit un tagad var kļūt par lotosa paradīzi.
Bet kaut kas ir jādara, turklāt tūlīt, jo visi šie idioti gatavojas globālai pašnāvībai. Ja vien mēs nesacelsimies pret pagātni un pagātnes mantojumu, mēs neizglābsim cilvēci, šos skaistos kokus, dziedošos putnus, šo mazo planētu. Ir nepieciešama absolūta diskontinuitāte, pārtraukšana; visas vēstures grāmatas vajadzētu sadedzināt. Visai izglītības sistēmai jākļūst centrētai uz rotaļīgumu, mīlestību, brīvību, apzināšanos un respektu pret visu dzīvo. Tāda ir mana vīzija.
Mēs varam vai nu nomirt ar pagātni vai atdzimt ar jaunu nākotni.
Revolūcijas ir cietušas neveiksmi, tāpēc es runāju par sacelšanos jeb dumpi, un ar to domāju indivīda apliecināšanos. Revolūcija nozīmē vienas klases cīņu pret valdošo klasi. Visas revolūcijas ir izgāzušās kādas likumsakarības dēļ: ja tu cīnies pret valdošo klasi, tev ir jāizmanto tie paši paņēmieni, un brīdī, kad tu nonāc pie varas, tu sāc darīt tās pašas nejaukās lietas, ko tavi priekšgājēji.
Dumpī slēpjas skaistums, jo tas ir individuāls. Un nav ne pret ko jācīnās vienkārši no savas apziņas ir jāaizvāc visa pagātne. Iztīri sevi un atkal kļūsti par Ādamu un Ievu. Atkal neklausi Dievam. Tikai tad ir iespēja, ka šī vīzija kļūs par realitāti.
Neuztraucies par visu pasauli. Viena sēkla var padarīt pasauli zaļu, viens cilvēks var radīt pavisam jaunu pasauli, pavisam jaunu cilvēci.
Es neatbalstu nekādas organizētas revolūcijas, jo visas organizācijas iznīcina individuālo. Es atbalstu indivīdu. Nav nekā augstāka par indivīdu. Mums ir jāveic šis kvantu lēciens no organizēta dzīvesveida uz individuālu ziedēšanu. Tas ir iespējams.