Loading ...
Mūsu izmantotajam vārdam “mīlestība” ir universāls raksturs. Šo vārdu lietojam, runājot gan par partneri, bērniem, gan draugiem, grāmatām utt. Bet senajiem grieķiem bija veseli astoņi vārdi, kuri atbilst dažādiem mīlestības tipiem.
EROS
Eros ir mīlestības veids, kurš iemieso kaisli un prieku. Mīlas dievs Erots (Eros) tika attēlots kā skaists zēns ar spārniem. Viņš ir arī Amora pirmtēls.
Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Grieķi šajā mīlestības veidā saskatīja zināmu bīstamību, jo kaisle var novest pie tā, ka cilvēks zaudē kontroli pār sevi. Tāpēc senie grieķi Eros mīlestībā neko nopietnu un cēlu neredzēja.
FILIA (Philia)
Otrs mīlestības veids ir Filia. Šim vārdam precīza tulkojuma citās valodās īsti nav. Vistuvākie apzīmējumi varētu būt – maiga mīlestība un draudzība. Filia sevī ietver arī tādas īpašības kā spēju pievilkt un radīt labu iespaidu.
Šī jēdziena pamatus ir licis Platons. Filozofs uzskatīja, ka fiziskā tieksme nebūt nav obligāta mīlestības sastāvdaļa. Ideālā mīlestība ir iespējama arī bez tās. No šejienes arī termins “platoniskā mīlestība”, kura neparedz fizisku tieksmi.
AGAPE
Trešais mīlestības veids ir Agape, kuru var interpretēt kā pašaizliedzīgu, nesavtīgu mīlestību un līdzjūtību. Agape ir maksimāli līdzīgākā mīlestībai pret tuvāko, par ko runāts Bībelē. Tas ir veids, ar kuru mīlam Dievu un dabu.
STORGE
Storge ir mīlestības veids, kurš atbild par pieķeršanos ģimenes locekļu starpā. Mums tā ir vecāku mīlestība pret bērniem vai bērnu mīlestība pret saviem vecākiem.
Ar šo terminu var aprakstīt arī tādus mīlestības veidus kā – patriotisms vai uzticība savai komandai.
MANIA
Mania ir tā saucamā apsēstā mīlestība. Kad cilvēks kļūst atkarīgs no sava mīlestības objekta, tas burtiski kļūst gluži kā apsēsts, un mīlestība kļūst par māniju. To raksturo greizsirdība un agresija.
LUDUS
Senie grieķi Ludus formu uzskatīja par rotaļīgo mīlestības veidu. Viegls flirts, jauna iemīlēšanās un patika – tas viss ir nevis pilnvērtīgas mīlestības izpausme, bet gan Ludus.
Parasti Ludus tika uztverta kā pārejas forma. Savienībā ar Eros, šis mīlestības veids varēja pāriet Mania formā. Savukārt kopā ar Storge – kļūt par pragmatisku mīlestību.
PHILAUTIA
Philautia – tā ir mīlestība pret sevi. Atšķirībā no egoisma un narcisma, tā nav ar negatīvu pieskaņu. Grieķi saprata, ka, lai rūpētos par citiem, mums vispirms jāiemācās rūpēties par sevi.
Kā mācīja Aristotelis, mūsu jūtas pret citiem ir turpinājums jūtām pret sevi. Tāpēc nav nekā slikta, ja mīlam sevi. Tas noved pie pašattīstības.
Vienīgās briesmas, kuras var apdraudēt mūs šajā mīlestības veidā – ir tieksme sevi pārlieku žēlot. Tas atņem spēku spējai virzīties uz priekšu.
PRAGMA
Tā ir pragmatiskās mīlestības forma, kuru pieminējām, kad runājām par Ludus.
Pragma ir mīlestība, kura balstās uz savstarpējo sapratni un ilgtermiņa interesēm.
Tā ir pieaugusi mīlestība. Viņai piemīt kompromisi un iecietība. Šajā stāvoklī partneri kopā veido ilgtermiņa attiecības.
Izrādās, ka Pragma dzimst no Ludus savienības (rotaļīga tieksme, patika) un Storge (ģimeniskais tuvums, pieķeršanās). Šeit nefigurē Eros kā kaisle.
Pragma ir klasiska laulāto mīlestība pēc daudziem laulībā pavadītiem gadiem, kad starp partneriem ir vēl daudz kā kopīga arī bez bērniem.
