Kopš senseniem laikiem garīgo mācību krājums, kas pazīstams kā Ārpuslaika Vieda, ticis nodots no paaudzes paaudzē. Esot sistemātisks un visaptverošs apziņas evolūcijas cilvēkā un dabā apraksts, tā apraksta Visuma radīšanu, kā tā darbojas un cilvēka vietu tajā.Ārpuslaika Vieda ir iedvesmojusi mākslas un zinātnes attīstību laikmetu gaitā un ir kopīgs pamats visām pasaules reliģijām. ‘’Ezoterika’’ (kā to vēl dažreiz sauc) ir arī māksla darboties ar tām enerģijām, kas izstaro no augstākajiem garīgajiem avotiem.
Tā kā cilvēce kļūst nobriedušāka, šo agrāk slēpto zināšanu jauni aspekti var tikt atklāti plašākā un atklātākā veidā. Pēdējo 100 gadu laikā Ārpuslaika Viedas mācības tika nodotas caur tādiem cilvēkiem kā Helēna Blavatska, Teozofijas Biedrības dibinātāja, un vēlāk – Alise A. Beilija un Helēna Rēriha.

Dievs un cilvēks.

Ezoterika definē Dievu kā pilnīgu visu Likumu un šo Likumu vadīto enerģiju summu, kas sastāda visu izpaustajā un neizpaustajā Visumā – visu, ko mēs varam un nevaram redzēt. Dievs ir arī dižā Kosmiska Būtne, kas apdvēseļo šo planētu.
Savukārt, cilvēks ir ‘’Dieva dzirksts’’, garīga būtne, kas izpauž sevi caur fizisko ķermeni. Katrs no mums savā būtībā ir dievišķs, taču salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kas daudz sasnieguši reliģijā un visās cilvēku darbības jomās, vairums atpazīst un izpauž šo dievišķumu ierobežotā mērā.

Pārdzimšanas likums.

Process, kurā mēs pakāpeniski arvien vairāk izpaužam šo dievišķumu, ir pārdzimšana (reinkarnācija). Tāpat kā bērns sper pirmos soļus skolas sistēmā bērnudārzā, mēs sākam visvienkāršākajā izpausmes līmenī, neapzinoties savu patieso garīgo mantojumu. Neskaitāmo dzīvju laikā gūtās pieredzes dažādās zemēs, kulturālajās un reliģiskajās vidēs, gan vīriešu, gan sieviešu ķermeņos, caur panākumiem un kļūdām sniedz mums mācības un pavirza mūs uz priekšu evolucionārajā atpakaļceļā pie mūsu Avota. Katrā dzīvē sasniegtais tiek pārnests uz nākamo dzīvi.

Cēloņu un Seku likums.

Šajā izglītības sistēmā izmantotā ‘’metode’’ ir Cēloņu un Seku Likums (kas Austrumos pazīstams kā ‘’karma’’), kas Bībelē aprakstīts kā: ‘’Ko sēsi, to pļausi.’’ Mūsdienu fizikas valodā Cēloņu un Seku Likuma kopsavilkums būtu šāds: ‘’Katrai darbībai ir līdzvērtīga pretdarbība.’’ Katra doma un rīcība rada cēloņus, kas neizbēgami noved pie noteiktām sekām – labām vai sliktām. Izprotot un darbojoties šī Likuma ietvaros, mēs iemācamies pieņemt labākus lēmumus un pakāpeniski iegūstam kontroli pār savu likteni. Ar pakāpenisku visas tās pieredzes apgūšanu, ko dzīve šajā pasaulē spēj piedāvāt, mēs beigās sasniedzam pilnīgu meistarību pār sevi un kļūstam par pilnīgām būtnēm – Viedas Meistariem – kas pilnībā izpauž katrā no mums apslēpto dievišķumu.

Garīgā Hierarhija.

Viedas Meistari, kas kopā veido Garīgo Hierarhiju, ir Dievišķā Plāna šai planētai uzraugi. Viņi ir iedvesmojuši visus dižos cilvēces sasniegumus, darbojoties aizkulisēs caur saviem mācekļiem visās darbības sfērās. Meistari vada un māca, taču tā ir pati cilvēce, kas pēc savas brīvas gribas atsaucas uz Viņu stimulu, kas rada katru jaunu civilizāciju. Mūsdienās, Meistari atgriežas ārējā pasaulē kā grupa pirmo reizi neskaitāmu tūkstošgažu laikā.

Mācību pēctecība.

Vēstures gaitā, kad cilvēce bija sasniegusi lielas krīzes punktu, Garīgā Hierarhija izsūtīja Skolotāju, kas norādīja tālāko ceļu. Vispazīstamākie no šiem dievišķajiem vēstnešiem ir Krišna, Buda, Konfūcijs, Jēzus un Muhameds. Katra no Viņiem mācība deva pamatu jaunu reliģiju izveidei.

Īstenībā katra garīgā tradīcija tagad gaida sava godājamā Skolotāja atgriešanos, kurš apstiprinātu pagātni un turpinātu mācību. Kristieši gaida Kristu, jūdi – Mesiju, musulmaņi – Imamu Mahdi vai Mesiju, budisti – piekto Buddhu, un hinduisti – Kungu Krišnu. Ezoteriskajā tradīcijā viens indivīds – Pasaules Skolotājs, – tiek uzlūkots kā visu šo cerību piepildījums.

Pašlaik Pasaules Skolotājs ir Maitreja, ‘’vecākais brālis’’ cilvēces ģimenē un Garīgās Hierarhijas galva. Vēloties būt pazīstams tikai kā Skolotājs, Maitreja nav nācis dibināt jaunu reliģiju, taču darboties kā gids un padomdevējs visai cilvēcei – neatkarīgi no reliģiskās piederības.

Jau īstenojis Sevī un pilnībā izpaudis Dievišķo Gribu, Mīlestību, Viedumu un Dieva Saprātīgumu, Maitreja atklās jaunu Dieva aspektu. Viņš mums palīdzēs apjēgt mūsu dievišķumu un patieso būtību kā dvēselēm. No šādas plašākas garīgās izpratnes un radošā spēka radīsies jauns dzīvīgums, harmonija un prieks.

Antikrists.

Antikrists nav cilvēks, kurš ieradīsies pirms Kristus un kurš pat var tikt noturēts par Kristu. Šī ideja ir nākusi no Jāņa Atklāsmes grāmatas interpretācijas: Zvērs, 666, ir atbrīvots uz laiku, un tad pieķēdēts uz laiku un pusi laika. Šis fragments patiesībā nozīmē enerģijas atbrīvošanu, ko sauc par Antikristu. Tas nav cilvēks, bet gan enerģija, destruktīvs spēks, kas tiek atbrīvots, lai noārdītu veco kārtību, veco civilizāciju. Tā tika atbrīvota paša Jāņa laikos caur imperatoru Neronu, lai pieliktu galu Romas izņēmuma stāvoklim un liktu pamatu kristīgajai pasaulei. Mūsu laikos tā atkal tika atbrīvota caur Hitleru, vienlīdz ļaunu cilvēku grupu ap viņu nacistiskajā Vācijā kopā ar militāristu grupu Japānā un vēl vienu grupu ap Musolīni Itālijā. Šīs trīs grupas, Ass spēki, kara laikā no 1939. gada līdz 1945. gadam, iemiesoja enerģiju, ko mēs saucam par Antikristu. Šis graujošais spēks tika atbrīvots, lai sagatavotu ceļu Kristus atgriešanās brīdim pasaulē tagad. Un tā patiešām bija – 1945. gada jūnijā, tieši kara beigās, Maitreja paziņoja Savu nodomu atgriezties ātrākajā iespējamajā brīdī un šoreiz ar savu grupu, Garīgās Hierarhijas Meistariem, kas Viņu gadījumā ir pirmā reize kādu 95 000 gadu laikā. Līdz ar Ass spēku sakāvi II Pasaules karā, Antikrista enerģijas uzdevums šajā laikmetā tika pabeigts, un tā vēl neizpaudīsies vairāk kā 3000 gadu.

Piezīme.Jēdziens ‘’garīgs’’ parasti tiek saistīts ar kādu reliģiju vai reliģiskas prakses formu, taču patiesībā tam ir plašāka nozīme: ‘’Jebkura darbība, kas cilvēcisku būtni kaut kādā veidā attīsta – fiziski, emocionāli, intuīcijas plānā, sociāli, – ja tas ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli, tad savā būtībā tā ir garīga.’’ [Tibetiešu Meistars Džvals Kuls]. Pēc šīs definīcijas, katrs vārds, doma un rīcība potenciāli ir garīga un spējīga uzlabot cilvēka stāvokli.