Antibiotiku lietošanas selektīvais spiediens* pakāpeniski rada mikroorganismu rezistences veidošanos. Mikroorganismu rezistence pasliktina ārstēšanas iznākumu un rada nepieciešamību lietot plašāka spektra antibiotikas, kas savukārt vel vairāk izraisa mikroorganismu rezistences veidošanos. Vienlaikus tiek palielinātas un ārstēšanas izmaksas. Paralēli selektīvam spiedienam notiek multirezistentu mikroorganismu epidēmiska izplatīšanās to pacientu grupu vidu, kas bieži saņem antibiotikas: bērni un gados veci cilvēki ar hroniskam slimībām. Pēc kāda laika ar multirezistentu mikroorganismu izraisītām slimībām slimo visas vecuma grupas, un atgriešanās pie vecām, labām, nekaitīgām antibiotikām vairs nav iespējama.Minētās parādības izplatības secība vai tās sekas Latvijā ir labāk pazīstama slimnīcu ārstiem, jo tur jau sen rezistences problēma ir aktuāla.

Papildu problēmas pēdējo divu gadu laikā sagaida MRSA (meticilīnrezistentais Staphylococcus aureus), kura paradīšanās tieši uzskatāma par nesakarīgas plaša spektra antibiotiku lietošanas indikatoru.

Diemžēl mēs strauji esam nonākuši arī pie tā, ka dažu gadu laikā slimnīcā iegūstamam MRSA pievienojies sadzīvē iegūtais, ģenētiski pavisam atšķirīgais un īpaši patogēnais S.aureus paveids. Tas izraisa smagas ādas un mīksto audu infekcijas bērniem un iepriekš pilnīgi veseliem jauniem cilvēkiem. Diemžēl mums joprojām nav pieejami ticami dati par pneimokoku un biežāko uropatogēnisko mikroorganismu rezistenci ārpus slimnīcām.

Bieži dzirdu atrunas, ka mēs nebūt neesam pirmie pasaulē – attīstītajās valstīs tas jau sen noticis, un mēs vienkārši ejam evolucionāro attīstības ceļu, jo katram tāpat jāmācas no savam kļūdām. Es uz to raugos citādi. Latvijā nabadzības un citu ierobežojumu dēļ vēsturiski tika lietotas šaura spektra antibiotikas, kā arī mēs atradāmies relatīvi izolētā ģeogrāfiskā telpā, kas mūs pasargāja no multirezistentu mikroorganismu migrācijas. Tāpēc ilgu laiku rezistences situāciju Latvijā varēja uzskatīt par apmierinošu un līdzīgu Skandināvijas valstīs esošai.

Aina nav katastrofāla arī šodien, bet pēdējo gadu notikumu attīstība izraisa nopietnas bažas, es pat teiktu – iemeslu panikai. Mēs lasām, mēs redzam – tas viss pasaulē jau ir izdzīvots un izrēķināts, bet mēs nekā nedarām.

Mēs kļūstam bagāti un pašapzinīgi, mums var pārdot zāles, un mums nav laika saprast, ko mēs pērkam. Turklāt tirgu pārpludinājušas neskaitāmas ģeneriskās (daudzavotu) zāļu formas, kuru cenas dažkārt kļuvušas smieklīgi zemas.

Ceftriaksonam viena grama cena tuvojas latam; amoksicilīns/klavulanāts arī kļuvis lētāks un daudziem pieejams. Laba ļoti plaša spektra antibiotika ciprofloksacīns tiek lietots plašās indikācijās, sākot no jebkuras ģenēzes caurejas un nekomplicētas urīnceļu infekcijas. Jaunie makrolīdu grupas preparāti, neraugoties uz savu augsto cenu, droši lauž ceļu pie ārstu sirdīm, pateicoties masīvajām mārketinga aktivitātēm.

Visu šo manis nosaukto antibiotiku lietošana pētījumos konsekventi tiek minēta par galveno faktoru, kas veicina MRSA izplatīšanos, un tāpēc par šā mikroorganisma parādīšanos Latvijā tieši pēdējos gados nebūtu jābrīnās.

Es neloloju ilūzijas, ka tuvākajā laikā šāda veida problēmām pievērsīsies valsts, kas jau ilgus gadus ir aizņemta ar feodālās sistēmas pielāgošanu veselības aprūpei, visiem spēkiem nodrošinot atsevišķu politiski radniecīgu indivīdu neierobežotu kontroli pār finanšu un darbaspēka resursiem. Tāpēc drīzāk jācer uz kaut kāda kolektīva saprāta parādīšanos ārstu — antibiotiku parakstītāju vidū.

Ierēdņu un administratoru vienaldzību, kā arī mārketinga aktivitāšu destruktīvo darbību var mazināt ar zinātniski korektiem farmācijas firmu nesponsorētu lokālu pētījumu datiem. Tāpēc visiem interesentiem savu iespēju robežās jāmēģina skaitīt un apkopot gan antibiotiku patēriņš savās slimnīcās, gan antibiotiku ķirurģiskās profilakses shēmas, gan novērotais rezistences biežums, gan izmaksas, gan MRSA gadījumu skaits klīniskos novērojumos ambulatorā praksē, jo bez precīzas informācijas pat Eiropa mums nepalīdzēs.

Uz P.Stradiņa slimnīcas bāzes jau izveidojusies pētnieku grupa, kas mēģina šādu statistiku veidot, izmantojot Latvijas Zinātņu padomes un Zviedrijas valdības finansējumu. Pētīšana joprojām ir apkopošanas stadijā, un ir zinātniski nekorekti pirms publicēšanas komentēt rezultātus, taču vara apgalvot, ka vismaz MRSA izplatības sakarā tie būs ļoti nepatīkami.

Šobrīd vienīgais, ko varu darīt, ir aicināt ārstus individuāli antibiotikas ordinēt tikai nepieciešamības gadījumā, izvēloties pēc iespējas šaurāku darbības spektru.

* Antibiotikas selektīvā spiediena dēļ tiek nomākta pret šo antibiotiku jutīgā flora, bet savairojas rezistenta flora. Beigās rezistento mikroorganismu kļūst vairāk nekā jutīgo. Antibiotiku selektīvais spiediens atkarīgs no patērēto antibiotiku daudzuma, slimnieku skaita attiecības pret ģeogrāfisko platību, kurā šīs antibiotikas tiek lietotas. Tāpēc šis spiediens visaugstākais ir slimnīcā, kur biežāk tiek izolēti antibiotikrezistenti mikroorganismi.

Uga Dumpis,
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un epidemiologs.