Odīna, skandināvu augstākā dieva, maģijas un nāves dieva Rūna. Asgārdas un Valhallas pārvaldnieka Rūna. Dievišķā vārda un dievišķās iedvesmas, atbrīvotas elpas un radošās izpausmes, svēto zināšanu Rūna. Tā iedvesmo domas un radošās iztēles iemiesošanos konkrētībā.Krāsa – zila.

Burts: A. Sanskrita (un ne tikai sanskrita) pirmais burts. Radīšanas sākums.

Koks: Osis. Osis ir viens no augstākajiem Eiropas kokiem. Tā aptuveni 100 gados var sasniegt ap 45 m augstumu. Osis aug visās klimatiskajās joslās un visos apstākļos. Oši var būt dažādu dzimumu – sievišķie, vīrišķie un jaukto dzimumu koki. Pat ziedi var būt divdzimumu.

Mītoloģiski – ziemeļu tautu mītos osis ir Pasaules koka tēls. Pasaules koka stumbrs ir visu līmeņu pasauļu kopāturētājs un satvars – Pasaules ass. Senajā Edā sacīts: “Es zinu osi, kuru sauc Iggdrasils…” Osis ir Odina ragu koks. No oša radies pirmais vīrietis – Asks.

Un mums ir jābūt nopietniem un atbildīgiem, kad mēs tieši osim lūdzam palīdzību vai padomu, jo tas veicina beznosacījuma (bezierunu) uzmanību, vērību, parāda ceļu pašiem sevī un aizsargā mūsu nopietnos mērķus.
Tā vienlaikus ir Radīšanas iekšpusē un ārpusē, un tai pat laikā kā spēcīgas Gaisa enerģijas pārvaldīta, tā ir skaņas, elpas, mūzikas, valodas, vēstījuma Rūna. Tā palīdz sadzirdēt Dabas vēstījumus, Dabas balsis.

AnsuR ir Odīnā izpaudusies dievišķās gudrības Rūna. Taču tai pat laikā AnsuR ir ari pārapziņas, aizvalodas un tieši tādēļ visvairāk – simbolu Rūna. Simboli var būt vārdi un tikpat labi arī zīmes. Tā sintētiskas, savienotas apziņas, varbūt pilnīgas apziņas Rūna. Apskaidrības Rūna tiem, kas kaut nedaudz spēj nojaust, kas īsti ir Apskaidrība, jo mūsu vārdi un pazīstamie jēdzieni ir laikam par šauru, īsu vai arī to nav nemaz, kas mums palīdz izskaidrot, kas ir apskaidrība. Varbūt, ka apskaidrība ir to apjēgt nevis prātā un pieņemt vieliskā pieredzē, bet sajust tur, kur vairs nav vārdu to izstāstīt. Apskaidrība varbūt ir AnsuR.

Gluži vienkāršā veidā AnsuR māca un palīdz sajust, saprast valodu. Tā dod spēju novērtēt atbildību pa katra paša teikto, rakstīto, vārdos vēstīto. Tā māca būt uzmanīgiem attiecībā pret valodu. Uzmanīgiem visdrīzāk šai gadījumā ir līdzīgi kā mēs teiktu smalkiem. Tā ir arī vārda spēka Rūna, bet daudz lielākā un izteiktākā veidā spēks ir to smalkumā.

Un tik tuvu AnsuR ir tam, ko mēs esam pieraduši dēvēt kā sevis un pasaules, kā visa apzināšanos. Tā ir garīgās pieredzes Rūna. Skandināvu Odīns, tāpat kā ģermāņu Votans nav tās dievības, kuras pielūdz. Tās ir dievības, kas ir kā līdzības, kuras tikai atgādina par dievišķo mūsos.

Mēs, runājot par savām smalkākām pieredzēm, sajūtām un notikumiem mēdzam lietot jēdzienus, kuri kādam nav pieņemami, nav saprotami un, vārdus, kuri mēdz kaitināt, tracināt vai kā citādi izaicināt. Bet es diemžēl nezinu, ar kādiem jēdzieniem lai aizvieto vārdus garīgs, dievišķs, varoņdarbs, gaismas Bruņinieks, bet AnsuR Rūna vēsta tieši par šo. Arī par šo. Tā runā arī par it kā neiespējamo, kad tas kļūst iespējams, par negaidīto notikumu. Tiecies uz labāko un augstāko, tā saka.