Andris Mičulis. Dvēseles Dziesma: kokļu simboliskā nozīme jeb Dvēsele senču pasaulizpratnē

Māte savas meitas sauca,
Vai ir visas vakarā;
Ir gan visas vakarā,
Pastarītes vien nevaid …

Andris Mičulis jau vairāk kā 20 gadus dziļi un nopietni nodarbojas ar seno baltu tautu līgājo simbolu pētniecību un izzināšanu. Vārdu, zīmju, simbolu nozīmes, seno sakrālo tekstu skaidrošana ir viņam tuva darbības nozare. Rakstība, laika skaitīšana, gada rites un svētes, svētvietas, rakstība, Andris ir viens no tiem retajiem Latvijā, kas pētījis mezglu rakstus un to nozīmību un pielietošanu – tās ir jomas, kuras tā vai citādi ir Andra zināšanu lokā. Zināšanas, kas līdztekus pētījumu paplašināšanai izpaužas arī vieliskā laukā caur gleznošanu, mūzikas un dzejas rakstīšanu, dziedāšanu un koklēšanu. Daudzi Andri pazīst kā aizrautīgu un pārliecinošu stāstnieku Undīnes stāstījumu vakaros, ko dažkārt par lekcijām dēvē.

Kad zināšanu krājums sapulcējies biezu biezais, top raksti (Andris reiz sācis publicēties laikrakstā „Elpa” un baltu līgājām tradīcijām veltītajā žurnālā „Saules Koks”, kura apgādībā iznākusi arī grāmata, kas atkal 8 gadus pēc izdošanas nonākuši mūsu interešu lokā. Grāmata, kas veltīta tēmai, par kuru dzīvojot šaisaulē aizdomājamies ne reizi vien un vai īstās atbildes rodam,… joprojām nezinām. Dvēsele, kas tā ir? Andris radis atbildi, kas viņam līdz šo jautājumu risināt.

Šī ir no grāmatām, kurā varētu arī nerakstīt izdošanas gadu, jo tās tēma ir mūžīga tēma, tās risinājumu meklēšana ir mūžīgs ceļš.

Ja jūsu grāmatplauktā vēl nav nonācis šīs dievišķās grāmatas izdevums, jums ir iespēja to iegādāties sazinoties ar mums (variet zvanīt vai rakstīt man: guntasaule@inbox.lv; tālr.: 28846708) .

Vēl tikai pāris teikumu no Andra vēstules, ko viņš rakstīja vēl nupat, kad izraisījās saruna par mūžīgām vērtībām un mūžīgām zināšanām. Kad viņam pajautāju, ko tu rakstītu citādi, ja Dvēseles Dziesmu rakstītu šodien?

„Grāmatā aprakstītā tēma ir nenovecojoša, tādēļ pat, ja rakstītu to tagad, tur nekas daudz netiktu mainīts. Pamatā viss saglabātos tāpat, mainītos varbūt tikai daži sīkumi un varbūt šur tur būtu ieviesti daži precizējumi. Problēmas arī mūsdienās ir tās pašas, nekas jau nav mainījies. Vienīgi tagad gan grāmatu laikam tomēr papildinātu ar svešvārdus skaidrojošo vārdnīcu, līdzīgi tam kā tas savlaik tika darīts Saules Kokā pūblicētajā šīs grāmatas fragmentā par koklējošo Vella māti. Kaut gan šie komentāri ievērojami palielinātu grāmatas apjomu, tomēr tie būtu ļoti nepieciešami nelatvisko terminu pareizai sapratnei, ņemot vērā to, ka līdz pat šim brīdim nav latviski pieejama laba skaidrojošā okulto terminu vārdnīca.”