Amerikas biologi, eksperimentos ar pelēm noskaidrojuši, ka badošanās paildzina mūžu, tai laikā, kad fiziska slodze mūža ilgumu tomēr neietekmē. Kā izrādījās, ne pārāk labā pārtikas uzņemšana veido labvēlīgu hormonālo fonu, kurš veicina mūža ilgumu. Rakstā, kurš publicēts American Journal of Physiology pētnieki atzīmē, ka mūža paildzinājuma efekts pelēm, kurām ir ierobežots pārtikas daudzums, zināms jau sen, tāpat kā zināms arī fakts, ka fiziska slodze pie šāda efekta nenoved.
Mēs zinām, ka tievie labāk par resniem ir pasargāti no daudzām slimībām. Taču pētījumi ar grauzējiem parādīja, ka tie dzīvo ilgāk, ja tiem ir tieši pazemināts svars ierobežotā pārtikas daudzuma dēļ. Fiziskā piepūle, kura tāpat izraisa svara samazināšanos, tādu priekšrocību nesniedz. Mūsu pētījumi tika uzsākti ar mērķi noskaidrot, kāpēc tā notiek”, – saka vadošais pētnieks Dereks Hafmans (Derek Huffman) no A.Einšteina medicīnas koledžas Ņujorkā.
Zinātnieks pasvītroja, ka šie dati attiecas tieši uz grauzējiem, kuru parametri daudzējādā ziņā nav tādi kā cilvēkiem. Tai pat laikā, zinātnieks piebilst, nesenie pētījumi noveduši pie līdzīgiem rezultātiem, ja runājam par cilvēkiem. Kā noskaidrojās, cilvēkiem, kuri ievēro stingru diētu, ir lielāka iespēja nodzīvot ilgāk, nekā tiem, kuri sevi neierobežo ēšanā, bet ir fiziski noslogoti.
Viena no hipotēzēm šo faktu skaidro ar to, ka fiziska slodze izraisa stresu, kurš bojā audus un DNS.
Saskaņā ar citu viedokli, organismam labvēlīgs ir tieši ierobežotais kalorijām bagātā ēdiena daudzums.
“…pētījumi parādīja, ka kalorijām bagāta ēdiena ierobežošana noved pie labvēlīgām izmaiņām organisma hormonālajā fonā, ko fiziska piepūle nesniedz. Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka šīs izmaiņas vielmaiņas gadījumā veicina dzīves paildzināšanos”, – tiek teikts paziņojumā.
Hafmans pasvītro, ka fiziskai nodarbei cilvēku gadījumā ir lielāka nozīme, nekā pelēm, jo cilvēki ir vairāk ar noslieci uz sirds-asinsvadu slimībām, ko var novērst ar regulāriem treniņiem.
“Es nevēlos sacīt, ka pētījumu rezultāti būtu jāattiecina uz cilvēkiem jau tūlīt. Tomēr tie parāda, kādas fizioloģiskas izmaiņas izraisa fiziski vingrinājumi un ierobežots daudzums ēdiena. Mēs varam turpināt veikt šos pētījumu, kamēr sapratīsim, kā tas strādā, attiecība uz cilvēkiem”, – atzīmē zinātnieks.