Kosmosofija ir mācība par Dievu, pasauli un visu, kas tanī atrodas.
Pirmo reizi joga zināšanas un iekšējā pieredze atklājas eiropiešu izteiksmē. Līdz šim ir iespiestas tikai jogas mācības, metožu kopojumi un aicinājumi pielietot tās. Līdzīgu darbu nav nevien latviešu, bet arī cittautu eiropejiskā literatūrā.
Šinī grāmatā puslīdz sistematizēta neliela daļa no joga Inigaes Noimanta -gara mācības. Viņas priekšrocība ir tās lielā skaidrība. Tagadējās mācības par garīgo pasauli klibo miglainībā. Daļa šādu publicējumu rodas aiz nezināšanas, tiešo piedzīvojumu trūkuma dēļ. Daļa aiz pilnīgi saprotamas apmaldīšanās bezgalīgajā kosmisko parādību plašumā. Parasti uzķerto daļu pieņem par veselu, par galveno, īsto, vienīgo, tad vairs nekā jauna nemeklē, negaida, pat apkaro. Tomēr lielākā daļa rodas kā īpatnējs ļaunās pasaules cīņas paņēmiens, kā intriģējoši noslēpumi lasītāja domu saistīšanai vampīriskos nolūkos.
Kosmosofijas radītājs, līdzīgi Ramakrišnam, varētu teikt, ka pats redz un runā ar Dievu. Viņa izteiksmes un tēlošanas veids ir tāds, kas mūs pa lielākai daļai apmierinās. Viņa mācība par bezgalīgo attīstību, pretēji tagad parastām t.s. filosofiskām skolām, mācībām nekad nav, nevar būt nobeigta. Tāpēc tā atver mums un visiem citiem līdzradīšanas un aktivitātes iespējas.
Tagadējā okultisma un vispār gara zinātņu sasniegumi, mācības un reliģijas kosmosofijā noder kā elementi, kā sistēmas sastāvdaļas. Zinām, ka tagadnes okultismā trūkst koordinētu sistēmu, skaidru pārskatu par garīgo pasauli un nav īstu mērķu.
Gluži otrādi tas šinī mācībā. Patiesībā visi skartie jautājumi prasa bezgala daudz pētījumu viņu noskaidrošanai un konkretizēšanai. Tas ir darbs daudzām paaudzēm un tautām. Šī darba plašumu varbūt nojēgsim, ja atcerēsimies, ka visu mūsu tagadnes zinātņu ietvertais horizonts ir maza, visai maza daliņa no zināšanu nākošās pakāpes aploka kosmiskām zināšanām, kosmosofijas.
Redzēsim, ka arī joga pieredzei ir robežas, kuras gan tālu pārsniedz ikdienas cilvēka sasniegtās. Jutīsimies aicināti ne vien šīs robežas sasniegt, bet pārsniegt! Tas ir baltās rases, un sevišķi latvju, uzdevums. Dievs lai piepilda šo mūžības dvesmu mūsos!
Blakus tam ar izbrīnu atklāsim, ka absolūti brīvās gribas princips, atrasts joga tiešzināšanas ceļā – pilnīgi loģiski noved mūs pie kosma iekārtas, kas attēlota turpmāk.
Pozitīvi noskaņotam cilvēkam var likties, ka šī grāmata pārāk pildīta negatīviem tēlojumiem: elle, haoss. u.t.t.. Mūsu sfairas stāvoklis, cilvēces grūtības, prasa taisni šos atklājumus vispirms. Un ar to mūsu Guru mums atklāj mūsu pretinieku, ļaunā principa izvedēju noslēpumus. Šīs domas, pat ja skaram tās neticot skolotāja spilgti-konkrētiem tēlojumiem, rada mūsu dvēselē šermuļus. Ja ne par mums pašiem, tad par vājiem un mūsu aizsardzību un paļāvušamies mūsu brāļiem, māsām un bērniem. Un pāri visam par mūsu garā nabadzīgāko līdzcilvēku daļu.
Par domu un ideju trūkumu mūsu dienās nesoda, un iekams paši neredzam, un neviens mums nesaka mūsu sirdsapziņa klusē. Bet tikko ir radies cilvēks, kas sakās redzam, zinām kaut ko, mums vairs nav tiesību teikto ignorēt. Mūsu pienākums meklēt, kontrolēt sacīto, bet vairāk taču neprasa arī Guru!
Tikai kad mūsu «es» mācību atzīst, tikai tad mums mūsu dzīve jāpārveido, bet tad gan negrozāmi, ar visu mūsu spēku un pieķeršanos, ar sirdi un dvēseli. Ja mūsu pašu piedzīvojumi kaut sapņos, jo sapnis pa lie¬lākai daļai ir dzīve augstākās (parasti astrālā) pasaulēs kādā punktā saskan ar Guru tēlojumiem, neaizmirstat iedomāt, ka tā ir likteņa labvēlība Jums. Turpinat kontroli jo cītīgāk!
Lai nebiedē mūs iespējamie maldi. Maldu maiņa ir cilvēces attīstības ceļš.
Bet Jūs, kas noturēsiet šo domu inspirētāju par kādu murgotāju neaizmirstat, ka Nīče, piem., bija garīgi slims cilvēks. Viņa domas tomēr apsver ikviens garīgi vesels cilvēks, kurš pretendē uz kaut cik aptverošu pasaules uztveri. Un neviens lai nedara tagad tik parasto kļūdu: prāta nozīmes pārspīlēšanu cilvēka dzīvē. Jūs redzēsiet, ka prāts ir tikai 1/7, aug Stākais 1/5 daļa visa cilvēka. Piegriežat vērību arī citām savām cilvēka būtnes spējām, citām Dieva izpausmēm. Sajūtas, jūtas, iztēles vara. nojautas, sapņi, intuīcija, kosmiskā apziņa, iekšējā ticība, tiešzināšana «ģēnija dzirksts» u. d. c, taču arī pelna, mūsu ievērību! Neprasīsim tāpēc pierādījumu, bet būsim pateicīgi arī par parādīšanu.
Autors nepolemizē. Kritizēt visas pastāvošās teorijas un uzskatus aizņemtu tūkstots reiz lielāku lappušu skaitu. Kā skaņa pāriet un pieaug rezonansē noskaņotā stīgā, tā tēlotās ainas radniecīgās dvēselēs izsauks, inducēs, intuitīvi rosinās lieliskas atskaņas. Atvieglot nojautu izlaušanos garīgi dīgstošās dvēselēs, tāds ir autora un Guru nolūks pirmā izdevumā. Mūsu laikmetu sauc par radio, auto laikmetu. Tad arī uztversim bez vadiem un brauksim bez sliedēm! Vārds «saprast» lietots šinī grāmatā vairāk nozīmē: prasme izsaukt sevī līdzīgu jūtu, sajūtu, parādību, nekā parastā bāzēšanā uz jau zināmo, sakarībā ar pazīstamo.
Ir daudz slinku cilvēku, kas mūsu dienās saka: pierādat man! Viņi aizmirst, ka jāpierāda sev. Kas «pierādīja» pirmam meklētājam viņa atziņas? Kura atziņa cilvēcē dzimusi pierādīšanas ceļā? Mūsdienu daudz slavētā «loģiskā domāšana» tāpat sastāv no intuīcijas graudiņiem. Katrs mūsu vārds, katra doma pa sevi ir intuīcija mazā mērogā. Arī soļojot kājas jāatdala no zemes.Kāpē vairīties vesela, atzīt tik drumslas? Kāpēc nedomāt bez vārdiem? Vai nespējam vairs paskriet?
Meklējošiem cilvēkiem, kas parasti gadiem alkst cita dzīves satura, kuru sirdis plosa tagad bezcerību padošanās bezmērķa dzīves uztverei, šādiem cilvēkiem noskaidrosies ļoti daudz, varbūt pat viss, bet katrā ziņā pašas bezcerību dzīves veida iemesli.
Guru lieto salīdzinājumus, bilžainus tēlojumus, lai aizpildītu garīgo jēdzienu trūkumu, kāds Eiropas valodām raksturīgs. Ja nav jēdzienu, nav arī vārdu, bet radīt jaunus vai ievest sanskrita nosaukumus iepriekš vajadzētu nodrukāt otru grāmatu, pirmās tulku.
Dabīgais izteiksmes veids būtu tāds, kādā tiek saņemtas inspirācijas. Tas būtu simboliski-alegoriska forma, pieejama vienīgi tīri intuitīvi domājošiem, «lidojošā prāta» cilvēkiem. Tā būtu apm. Bībeles izteiksmes forma, atmetot tās arhaismus, vai Nīčes lietotā utml. Savrup paliktu mūsdienu izplatītā saprāta veida pārstāvji, loģiski-matemātiskās, soļos ejošās domas cilvēki. Tas apstāklis, ka skolotājs cenšas apvienot abus izteiksmes veidus, kas vienai personai īsti nemaz nav veicams, spiež mūs daudz piedot un, galvenais, daudz domāt. Kas pieraduši pie tagadnes zinātņu tradīciju norobežotiem saprāta līdzekļiem un metodēm, tiem silti ieteicam grāmatiņu (latv. val.): prof. O. Chvolsons. «Zinātne un reliģijas problēmas.» Tur Dievs uzskatīts par domu avotu. Domājams, autors bijis ierobežots politiskiem apstākļiem. Varbūt kosmosofijā lasītājs skatīs soli tālāk: kādā ceļā domas nonāk mūsos.
Šī grāmata sastāda daļu no nodomātās sērijas otrā cikla. Pirmā ciklā tiek apskatītas mūsu materiālās pasaules, Eiropas kultūras attiecības ar garīgo, un ieskicēta pāreja uz jaunu, sintezētu veidojumu no abām minētām. Trešā ciklā sakopota visas mācības praktiskā, pielietotā puse. Tā skar psihisko spēku attīstīšanu, atdzimšanu kā personīgā nozīmē, tā sabiedrības un cilvēces apmēros, cīņu ar ļauno pasauli un ļauno pasaulē.
Kā pirmās nodrukātas svarīgākās domas un atzīmes iz otrā cikla lai parādītu priekšā stādamās mācības īpatnības. Interesei mostoties varēs parādīties 1, 3. cikli, iztrūkstošais 2. ciklā un tālāk, pēc vajadzības. Mūsu gara nabadzības laikmets, vadošo ideju trūkums, steidzina un nedod iespēju sakopoties kādā pakāpeniskā saskanīgā sistēmā. Labāk kaut kas, nekā nekas. Nav iespējams visu nodrukāt. Kosmosofijā ir pati dzīve, izejot no tās kodola. Vai censties visu dzīvi pārdrukāt uz papīra?
Rīgā, 1935. g. jūlijā.